2022. gada februārī mēs tikāmies ar Vīlandes pilsētas pašvaldības Finanšu departamenta vadītāju Mariku Aaso un runājām par pašvaldību, finansēm un dzīvi kopumā.
Jūs jau diezgan ilgu laiku esat Vīlandes pilsētas pašvaldības Finanšu daļas vadītāja. Kā jūs iesaistījāties finanšu jomā, un kurā gadā sākāt strādāt pašvaldībā?
Es sāku strādāt kā Vīlandes pilsētas pašvaldības finanšu kontroliere 2007. gadā, bet 2009. gadā mani ievēlēja par Finanšu daļas vadītāju. 2006. gadā es ieguvu grādu finanšu pārvaldībā, bet 2014. gadā ieguvu maģistra grādu tieslietās Tartu Universitātē.
Kādas ir bijušas vislielākās izmaiņas un problēmas, kopš sākāt strādāt pilsētas pašvaldībā?
Kad sāku vadīt Finanšu daļu, sākās ekonomikas krīze, un tās pārvaldība radīja lielas problēmas. Taču mums tas izdevās labi. Kopā ar galveno grāmatvedi centralizējām grāmatvedību, sākām elektroniski apstrādāt iepirkumu rēķinus un modernizējām budžetēšanas procesu. COVID-19 pandēmija piespieda organizēt attālināto darbu.
Vai administratīvā reforma, kas tika noslēgta 2017. gadā, ietekmēja Vīlandes pilsētu, vai tā radīja slogu vai prieku apkārt esošajām pašvaldībām?
Reforma pilsētu neietekmēja. Apkārtnes pašvaldības tika pievienotas mums.
Pašvaldība nesen pārskatīja ministriju priekšlikumus līdz 2035. gadam palielināt pašvaldību lomu. Priekšlikumos galvenā uzmanība pievērsta rīcības plāniem, kas atbalsta plašākas pašvaldību tiesības un pienākumus un kopējo valsts virzību uz decentralizētu pārvaldību. Kā jūs vērtētu pašvaldību iespējas, un kā vajadzētu mainīties pašreizējam pašvaldību finansēšanas modelim, ņemot vērā arvien plašākās tiesības un pienākumus?
Visiem Igaunijas iedzīvotājiem ir jābūt iespējai saņemt vienlīdz izcilus pakalpojumus visā Igaunijā. Ir jānodrošina pamata līmenis, piemēram, bērnudārzu un skolu pakalpojumi, sociālās palīdzības pakalpojumi, bet tādēļ jābūt finansētiem arī aspektiem, kas saistīti ar pašvaldību infrastruktūru. Pašreizējā realitāte ir tāda, ka pašvaldību “zelta apļa” ieņēmumu bāze ir ievērojami augstāka par pārējo Igauniju, un izlīdzināšanas fonds, kura uzdevums ir panākt vienlīdzību, nav bijis pietiekams, lai atvieglotu atšķirības ilgtermiņā. Pienākumiem, ko valsts uzliek pašvaldībām pildīt, ir jābūt pilnībā valsts finansētiem. Mūsu iedzīvotājiem jābūt motivētiem dzīvot arī citur, nevis tikai lielākajās pilsētās, kur ieņēmumu bāze ļauj nodrošināt vairāk pakalpojumu un pabalstu un maksāt augstākas algas.
Grieķijas valsts parāds pārsniedz 200 % no IKP; Igaunijai kā Eiropas Savienības paraugbērnam šis rādītājs ir mazāks par 20 %, bet mēs visi esam iesaistīti tajā pašā monetārajā sistēmā, turklāt mēs visi uzņemamies vienādus riskus. Ņemot vērā liela apjoma naudas drukāšanu, vai arī Igaunija nevarētu aizņemties vairāk un veikt ieguldījumus, kas uzlabotu mūsu labklājību? Vai pašreizējais Pašvaldību finanšu pārvaldības likums ir jau novecojis, ņemot vērā decentralizētās pārvaldības principus?
Kopainas kontekstā ir nepieciešams noteikt aizņēmumu ierobežojumus. Ja pašvaldībām būtu piešķirti pietiekami līdzekļi pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem, pašvaldībām nevajadzētu aizņemties līdzekļus būtiskiem ieguldījumiem. Līdzekļus varētu aizņemties valsts un tālāk piešķirt pašvaldībām. Manuprāt, ar aizņēmumu nedaudz stimulējot pašreizējo stāvokli, mēs būtu spējīgi radīt labākas iespējas turpmākai attīstībai, veicināt mūsu uzņēmumu konkurētspēju un tādējādi nodrošināt ieņēmumus valstij. Taču valsts apgalvo, ka pašvaldības ir uzņēmušās pārmērīgus aizņēmumu saistības, un dažas pašvaldības tuvojas likumā noteiktajam neto parādsaistību ierobežojumam. Pastāv uzskats, ka pašvaldības ir neefektīvas vai nespēj domāt par nākotni, taču valsts (proti, ministrijas) rezultāti ir lieliski, jo valsts kopējais neto parāds ir zems. Mani kaitina šī nostāja, ka esam mēs (valsts) un viņi (pašvaldības). Faktiski tā ir unitāra valsts ar vienotu ekonomikas telpu un kopīgu mērķi nodrošināt, ka Igaunijas iedzīvotāji dzīvo labklājībā visā valstī gan tagad, gan arī turpmāk.
Kāds ir jūsu viedoklis par budžeta plānošanu, kas vērsta uz darbību unkas izraisījusi lielu apmulsumu valsts līmenī? Dažādas valsts iestādes ir diezgan kritiski izteikušās par IT risinājumu nepietiekamo izstrādi un finanšu struktūrvienību būtiski palielināto darba apjomu. Vai valstij, teorētiski izsakoties, būtu jākļūst par sabiedrību ar ierobežotu atbildību, kuras mērķis ir gūt peļņu, vai arī valstij galvenokārt būtu jākalpo tās iedzīvotājiem, un visām darbībām no finansiālā viedokļa nav jābūt “rentablām”?
Manuprāt, uz darbību balstītais budžets ir kā papildu slānis finanšu budžetam. Kad sagatavojam uz darbībām balstīto budžetu, mums tas tik un tā ir jāplāno finansiāli, lai saglabātu ieņēmumu un izdevumu līdzsvaru. No budžetēšanas viedokļa tā ir dubulta darba slodze. Protams, visām organizācijām ir jābūt mērķiem un pasākumiem, un šai nolūkā mums ir attīstības plāni un budžeta stratēģijas. Ikvienai budžeta līnijai jābūt piemērotai, lai izpildītu attīstības plānā izvirzīto mērķi, un, savienojot tās, ir pabeigta puse darba, kas nepieciešama uz darbībām balstīta budžeta plānošanai. Attīstības plānā ir iekļauti arī rādītāji (un to formulēšana ir vissarežģītākais uzdevums), lai novērtētu mērķu izpildi. Tādēļ pārskats par attīstības plānā izvirzīto mērķu sasniegšanu var atbilst prasībām, kas noteiktas uz darbībām balstītajam budžetam attiecībā uz pašvaldībām. Šis pārskats jau ir gada pārskata obligāta daļa.
Pašvaldību darbības nedrīkst būt peļņu nesošas. Valsts nodrošina pakalpojumus tās iedzīvotājiem ar pašvaldību starpniecību, un valsts, piemēram, nodokļu formā iekasē ieņēmumus, no kuriem sedz izmaksas. Ieņēmumi ir uzrādīti valsts budžetā, savukārt izdevumi ir uzrādīti pašvaldību budžetā. Bez valsts atbalsta (ko sedz no iedzīvotāju un vietējo uzņēmumu samaksātajiem nodokļiem) pašvaldības nespēj funkcionēt. Pilnīga pašpietiekamība nav iespējama.
Kāds ir jūsu viedoklis par zaļo pāreju? Piemēram, vairākas pašvaldības ir aizstājušas novecojušo ielu apgaismojumu ar videi nekaitīgu LED apgaismojumu, izmantojot Eiropas Savienības finansējumu, taču rēķini nav mainījušies.
Mūsu skaits pasaulē pieaug, mēs vēlamies arvien augstāku dzīves līmeni, taču mūsu resursi ir ierobežoti. Protams, bezjēdzīgs patēriņš ir jāsamazina, un mums nevajadzētu izmantot visu, ko var saražot. Ražošanas palielināšana rada slogu dabiskajai videi. Taču mums nevajadzētu ļauties eiforijai attiecībā uz zaļo pāreju un vides aizsardzību…
Kāda ir pašvaldību finanšu daļu nākotne? Vai grāmatveži dodas pensijā un viņu vietā stājas tehnoloģija, vai arī ir jauni cilvēki, kas vēlas pārņemt stafeti un izmaiņas nav lielasas?
Manuprāt, ir daudz grāmatvedības procesu, kurus var automatizēt. Tā kā ievaddatus saņemam no cilvēkiem un rezultāts arī ir nepieciešams cilvēkiem, šo jomu tehnoloģijas pilnībā nepārņems. Jauni grāmatveži vēl arvien apgūst profesiju, kurai noteikti ir nākotnes potenciāls. Vienkārši mazāk laika aizņems datu ievade, un vairāk būs datu apstrāde un finanšu datu koplietošana.
Jūs Vīlandes pilsētā nesen esat ieviesuši budžeta plānošanas aplikāciju VeeRa un interaktīvu datu vizualizāciju/uzņēmējdarbības analītikas risinājumu Microsoft Power BI. Kā jauno risinājumu ieviešana ir darbojusies jūsu pakļautībā esošajās nodaļās, un vai, jūsuprāt, pilsētā budžeta plānošana un budžeta līdzekļu izlietojums ir kļuvuši pārredzamāki?
Kad budžeta dati ir pieejami ikvienam reāllaikā, uzlabojas pārredzamība. Mūsu mērķis Vīlandē jau gadiem ilgi ir bijis tāds, ka ikvienas iestādes vadītājs ir atbildīgs par savas iestādes budžetu. Budžets nav bijis slepena ciparu un kodu virkne, ko sacerējis grāmatvedis un kas ir saprotama tikai finanšu ekspertiem. Budžets kā datu pārvaldības un pieejamības instruments ir ārkārtīgi svarīgs, lai pieņemtu lēmumus.
Iepriekš mēs budžetu sagatavojām Excel programmā, un, jāatzīst, ka šo Excel tabulu sagatavošana un apstrāde aizņēma daudz ilgāku laiku, salīdzinot ar tiešsaistes lietotni. Ieviešot VeeRa, mēs organizējām apmācības un turpmākas nodarbības. Tā kā programma kopumā ir loģiska un vienkārši lietojama, viss darbojas nevainojami.
Daudzu Igaunijas pašvaldību attīstības plānos paredzēts būtisks iedzīvotāju skaita sarukums tuvākajās desmitgadēs. Vai risinājums būtu vienkāršota bēgļu un migrējošo darba ņēmēju piekļuve valstij, vai kā apturēt noteiktu apgabalu marginalizāciju, kas arvien uzņem tempu?
Visā pasaulē notiek urbanizācija, un es šaubos, ka mēs spēsim to novērst. Lauksaimniecībā nav nepieciešams tik liels darbaspēks kā pirms 100 gadiem. Ar lielāka un gudrāka lauksaimniecības aprīkojuma un ražotņu palīdzību mēs spējam pabarot pilsētas. Tādēļ migrējošo darba ņēmēju skaita pieaugums marginalizāciju neapturē.
Vai sievietes ir lieliskas līderes, vai mums patiesībā nevajadzētu skatīties uz personas dzimumu vadošos amatos un tā vietā novērtēt tās prāta spējas? Vai sievietes organizācijās varētu ieviest vairāk empātijas?
Personas dzimumam nav nozīmes. Ikvienam ir savi plusi. Daži ir stipri, daži ir ātri, bet citi ir lieliski oratori. Ir svarīgi pārliecināties, ka attiecīgajā amatā ir pareizā persona.
Kā atpūšaties pēc darba? Vai turpināt domāt par skaitļiem, vai sportojat?
Man prātā vienmēr ir skaitļi. Taču man arī patīk darboties virtuvē un pavadīt laiku ar ģimeni. Mūsu ģimenē neapšaubāms prieka avots ir ļoti lustīgais Rūdis — milzu šnaucers.
Visbeidzot, kāpēc būtu jāpārceļas uz dzīvi Vīlandē?
Vīlandē dzīvot ir jautri!